Notārs un juridiskā palīdzība
1961. gada Hāgas konvencija un dalībvalstu saraksts
(Hāga, 1961. gada 5. oktobris)
Konvencija paredz publisko dokumentu, kuri izdoti kādā no konvencijas dalībvalstīm, legalizācijas prasību atcelšanu to izmantošanai citā konvencijas dalībvalstī. Kādā no dalībvalstīm izdotie dokumenti, kuru īstums ir apliecināts ar Apostille, ir izmantojami citā konvencijas dalībvalstī bez papildus legalizācijas prasībām. ASV ir parakstījusi konvenciju un tās noteikumi ir tai saistoši. Federālās tiesas ASV, kā arī štatu pārvaldes institūcijas ir informētas par šiem noteikumiem. Konvencijas dalībvalstu konsuliem ir aizliegts jebkādā veidā apliecināt dokumentus, aizstājot Apostille.
Šīs Konvencijas nolūkiem par publiskiem dokumentiem ir uzskatāmi sekojošie:
• dokumenti, ko izdevis varas orgāns vai amatpersona, kas saistīti ar valsts tiesām vai tribunāliem, ieskaitot tos dokumentus, ko izdevis prokurors, tiesas sekretārs vai tiesas izpildītājs;
• administratīvie dokumenti;
• notariālie akti;
• oficiāli apliecinājumi uz dokumentiem, ko parakstījušas privātpersonas, tādi kā oficiāli apliecinājumi par dokumenta reģistrāciju, vai par faktu, ka tas ir pastāvējis noteiktā datumā, un oficiāli un notariāli paraksta autentiskuma apliecinājumi.
Lai dokuments tiktu atzīts par derīgu citā 1961. gada Hāgas konvencijas dalībvalstī, tam ir jābūt apliecinātam ar Apostille, kuru izdod kompetents valsts orgāns. Apostille ir konvencijā atrunāts noteikta parauga dokuments.
Spiediet šeit, lai iepazītos ar Hāgas konvencijas dalībvalstu sarakstu.


